Tā mēs varam teikt pēc vizītes Latvijā no 3. līdz 6. oktobrim, kas notika sadarbības projektā “Ilgtspējīga uzņēmējdarbības laukos”. Mēs apmeklējām mazos uzņēmumus divu vietējo rīcības grupu – biedrības “Lauku partnerība “Lielupe”” un biedrības “Liepājas rajona partnerība” – darbības teritorijā. Mūsu domas atspoguļo Karinas Kortas (Karin Koort) teiktais (uzņēmums “Sannman”).

—-

30 dalībnieki, kas dažādos veidos iesaistīti mazajā uzņēmējdarbībā, devās uz Latviju. Grupa bija ļoti daudzveidīga. Tajā bija dārzeņu audzētāji, vietējie sidra brūvētāji, pavāri, kafejnīcu īpašnieki un citi iniciatīvas pilni cilvēki, kas ar savām aktivitātēm attīsta dzīvi laukos. Studiju vizītes programma bija iespaidīga. Lai gan mums nebija daudz laika, mēs apmeklējām gandrīz divdesmit mazos uzņēmumus. Atceroties jāatzīst, ka katrs uzņēmums palicis prātā ar ko citu, bet daži izcēlušies vairāk nekā citi. Tagad ir labs brīdis izcelt tos, kas mums īpaši palikuši prātā ar unikālām idejām, produktiem vai mārketingu.

Produktu ziņā Latvija pārsteidz. Viens no unikāliem produktiem ir “Pupuči” – no pupām pagatavoti čipsi. Kartupeļu un riekstu vietā čipsi tiek gatavoti no pupām, attiecīgi šie čipsi ir bagāti ar proteīnu un, protams, veselīgāki. Tie, kam negaršo pupas, varu apliecināt, ka tā ir ļoti laba uzkoda ar gan sāļu, gan saldu garšu. Aktīvi latvieši ir atraduši oriģinālu un garšīgu veidu. Pašlaik šos produktus iespējams iegādāties tikai Latvijā, bet tiek sperti soļi ceļā uz ārējiem tirgiem – gaidām čipsu panākumus arī Igaunijā!

Lolitas Duges “Piparmētru namiņš” un vietējie šitaki sēņu audzētāji arī ir atsevišķas pieminēšanas vērti. Par piparmētrām – tiem, kas to vēl nezina, varu teikt, ka cilvēku spēja izmantot pieejamos resursus ir pārsteidzoša. Pārvērst kaut ko vienkāršu par darbīgu uzņēmumu ir vienreizēji! Namamātes mājas, kur atrodas piparmētru lauks un produktu izstāde īpašā piparmētru mājiņā, izpelnījusies papildu punktus. Tā noteikti ir vieta, ko apmeklēt!

Šitaki sēnes un lavanda skan eksotiskāk par piparmētrām. Visi zina par lavandu nomierinošo efektu, bet cik daudzi no mums ir savām acīm redzējuši lavandu lauku Latvijā, valstī ar ziemeļiem raksturīgu klimatu? Mums bija šī retā iespēja. Visapkārt laukam virmojošā lavandu smarža ir palikusi mūsu atmiņās no šī ceļojuma.

“Šitaki” veidojas no japāņu vārda “ši”, kas nozīmē ‘koks’, savukārt “taki” nozīmē ‘sēne’, attiecīgi “sēņu koks”. Bija interesanti redzēt šādu sēņu koku mežu savām acīm, bet vēl intriģējošāks bija uzņēmuma veidošanas stāsts ar tā neveiksmēm, bet aktīvu mācīšanās procesu. Tagad uzņēmuma īpašnieks var lepni rādīt sēnes, un mēs varam teikt – konsekvence palīdz sasniegt mērķi.

Mēs viesojāmies arī vīna darītavā, kas izskatījās vairāk pēc vīna pagraba, bet nozīme ir saturam un produktam, nevis apstākļiem. Patiesību sakot, es neesmu iecienījusi augļu un ogu vīnus, bet es cienu labu mārketingu un prasmīgu prezentāciju. Bez šaubām visspilgtākais bija vīndaris no mazas Latvijas pilsētas – vizītes dalībnieki novērtēja viņa valodu un interesantos stāstus. Viņš ir vislabākais sava uzņēmuma zīmols, viņš vienkārša rada vislabāko vīnu Latvijā! Es ticu, ka noslēgumā nevienam no mūsu grupas par to nebija šaubu. Mana personīgā kritika par augļu vīniem bija zudusi, un pēc vizītes manā somā šķindēja divas ogu vīna pudeles. Tātad laba prezentācija un ticība savam produktam ir svarīgākais, tas ir labs pamats mārketingam un var lauzt lielākos mītus. Es to piedzīvoju tiešā veidā.

Visbeidzot – es to nevaru paturēt pie sevis. Pa bedrainu ceļu mūsu autobuss devās prom to Jelgavas uz kādu senu muižu. Skatoties uz senajām ēkām, daudzi no mums slepus sapņoja par personīgo muižiņu ar akmens sienām, aristokrātisku parku, brīnišķīgām ballēm. Bet cik daudzi no mums tiešām uzdrīkstētos nopirkt muižu? Muižas nemaksā daudz, tomēr dārgi ir to uzturēt, citādi tās iegādei nav nozīmes. Tāds bija jaunas ģimenes lēmums, kas papildu 70 tūkstošiem eiro Abgunstes muižā ir ieguldījuši savu dzīvi un dvēseli. Muiža tās iegādes brīdī bija patiesi sliktā stāvoklī, un ģimenei kļuva skaidrs, ka, lai to atjaunotu, nepieciešams pārdot dzīvokli pilsētā un pārcelties uz turieni. Un tā sākās senas muižiņas atjaunošanas stāsts. Mūsu grupa pavadīja tur laiku, iepazīstot saimniekus un telpas. Jaunās ģimenes veikums ir fantastisks. Mani personīgi apbūra ģimenes entuziasms un griba – viņiem ne tikai bija labas idejas, bet viņi bija spējīgi tās īstenot. Arī muižas atjaunošanas iemesls bija jauns – māksla un dizains, naktsmītnes un ballītes ir kļuvušas par muižiņas dabīgu sastāvdaļu, bet “radošums un visu veidu māksla” vieno visu ēku.

Papildu tam mēs viesojām pie vairākiem mazajiem uzņēmējiem, tai skaitā zirgu staļļos un kazu fermā. Mēs kopā gatavojām maizi, nogaršojām dažādus medus veidus un uzzinājām vairāk par latviešu tradīcijām.

Mūsu viesošanās Latvijā pagāja ļoti ātri, un mums nekad nebija garlaicīgi. Ceļojums sniedza jaunas idejas un apstiprināja jau esošās domas un pieredzes. Dzīve Latvijā ir līdzīga mūsējai, bet mazliet citādāka, un dalīties prasmēs noteikti ir nepieciešams.

Karinas Kortas (Karin Koort)

Uzņēmums “Sannman”

 

Māriņš Sants, “Aizputes Vīni” iepazīstina ar savu produkciju

“Šitaki” sēnes aug

Diskusija ar “Piparmētru namiņa” saimnieci Lolitu Dugi

“Pupuchi”

Zane Gusta, “Lavender Villa”

Similar stories

Portuguese LAG ATAHCA organized study visit in Cávado Territory

 

This study visit took place in Cávado territory in the north-west of Portugal for 8 to 12 April 2019, was one of the activities of this transnational cooperation project supported under Action 10.3 – Cooperative Activities of the PDR2020 LAGs, whose objective is to disseminate principles and good practices implemented in sustainable tourism initiatives and projects, and to allow the exchange of experiences among entrepreneurs, technicians and other local actors in the various territories involved, which includes 8 Local Action Groups from four countries (Portugal, Estonia, Latvia and Slovenia).

Noslēdzies pirmais starptautiskais LEADER sadarbības projekts

2016. gadā šajā plānošanas periodā tika uzsākts pirmais LEADER sadarbības projekts “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība laukos”, kurā ar vienotu vīziju par attīstītiem, konkurētspējīgiem un starptautiskai sadarbībai atvērtiem lauku uzņēmējiem, apvienojās astoņas vietējās rīcības grupas no trijām valstīm – Igaunijas (Arenduskoda, East Harju un Green Riverland), Somijas (Linnaseutu, Pirkan Helmi un Sepra) un Latvijas (Lauku partnerība “Lielupe” un Liepājas rajona partnerība).