Stories

Evija Kopštāle (SIA „Evi&Jo”, SIA “Durbes veltes”)

Projekta ietvaros uzņēmumu pie sevis sadarbības partnerus no Igaunijas (14. -16. februārī) un divatā, kopā ar sadarbības partneru Martinu Sammu (biedrība “Kurzemes vietējie produkti”), devāmies pieredzes apmaiņa uz Igauniju (1. – 3. martā).

Pieredzes apmaiņas brauciena ietvaros viesojamies ģimenes uzņēmumā, kas nodarbojās ar dažādās jomā – Klaara-Manni OÜ/Klaara-Manni Puhke, kā arī iepazināmies ar vienu no lielākajiem Igaunijas sidra ražotājiem Karmo un Veraniku Haas – “Tori cider” īpašniekiem. Sidrs top no ābolu sulas ar tradicionālo šampānieša raudzēšanas tehniku.  Sidram ir ap 5.5-5.9 % alkahols. Ļoti kvalitatīvs, viegls alkohols. Igauņi šo sidru dzer daudz, gūst no tā prieku, bet nepiedzeras.   Pārsteidz viņu uzdrošināšanās radikāli mainīt nodarbošanos – Karmo pirms tam bijas šefpavārs Tallinā kādā ļoti populārā restorānā, bet nu audzē ābolus, nedaudz vīnogas un pats kopā ar sievu darina sidru un to tirgo. Smags darbs. Vēlu viņiem veiksmi.

Igaunijā satikāmies arī ar Igaunijas mazo vīna  ražotāju biedrības valdes locekli  Tiina Kuuler un vienojāmies par sadarbību kopīgu pasākumu organizēšanā.  Cerams, ka Igaunijas vīndari šogad  Baltijas valstu augļu – ogo vīnu konkursā būs daudz plašāk pārstāvēti. Mēģināsim arī rast kopēju saskares punktus arī kādam pārrobežu projektam, kā veicināt vietējo vīnu atpazīstamību.

Īsumā: Šķiet, ka mēs ar igauņiem esam mentāli daudz tuvāki, nekā man likās. Mums ar Mārtiņu Santu un Martinu Smmu kā vīndariem šī bija ļoti interesanta pieredze. Mēs Latvijas vīndari šobrīd esam nedaudz priekšā gan igauņiem, gan lietuviešiem. Mums ražot un tirgot vīnu ir daudz vienkāršāk nekā kaimiņiem t.i.  normatīvie akti mums ir draudzīgāki ražotājiem. Par to varam pateikties kopīgai darbībai Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrībā. Mēs arī izmantojam stipri modernākas ražošanas tehnoloģijas nekā kaimiņi. Iepriekšējā vizītē devām iespēju kaimiņiem iepazīties ar mūsu tehnoloģijām.  Igauņi mums ir priekša pārdošanas apjomos iekšējā tirgū – kaimiņi ir lielāki savu produktu patrioti un ļoti labprāt pērk gan vietējos augļu – ogu vīnus, gan sidrus, neskatoties, ka tie ir daudz dārgāki nekā mūsu zemē.

Domāju, kas šis projekts ir sākums stabilai un ilgstošai sadarbībai starp Latvijas un Igaunijas vīna darītavām. Ir  jau konkrētas idejas kā viens otram varam palīdzēt.

===

Mārtiņš Sants (SIA “Aizputes vīna darītava”)

LEADER sadarbības projektā “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība laukos” ietvaros piedalījos individuālās pieredzes apmaiņā. Sākumā pie sevis pieņemot igauņu pārstāvjus (14. – 16. februārī) un pēc tam viens viesojoties arī Igaunijā (1. – 3. martā). Uzņēmuma tiešais sadarbības partneris bija Tori Jõesuu Siidri (Veronika un Karmo Haas). Apmeklējuma dienu ietvarā bija iespēja arī iepazīt citus reģiona uzņēmumus, kas viens otru papildina.

Atskatoties uz pieredzes apmaiņu bija ļoti vērtīgi iepazīt Igaunijas kolēģu pieredzi un iepazīts kopīgo un atšķirīgo. Kvalitātes jomā varbūt ejam pa priekšu. Igauņi savus uzņēmumus mēģina izveidot un attīstīt straujāk, piesaistot jau sākumā lielas investīcijas. Latvieši ieguldījumus veic lēnām, primāri ar pieejamiem resursiem.

Viens no pozitīvākajiem pieredzes apmaiņas brauciena rezultātiem ir saistīts ar iespēju nodibināt riktīgos kontaktus Igaunijā, t.i., ar aktīvu mājas vīnu ražotājus pārstāvošo organizāciju. Tas pavēra iespējas uzaicināt vēl vairāk spēcīgos Igauņu mājas vīnu darītājus, piedalīties Baltijas vīna kausā, kur ir laba iespēja arī Igauņiem parādīt sevi un kopumā novērtēt šīs jomas attīstības līmeni visās trijās Baltijas valstīs.

Vēl viena attīstības iespēja, kuru saskatu, ir iespējas taisīt pārrobežu projektus un veidot sadarbību Baltijas mēroga “Vīnas ceļa” izveidošanā.

===

Zane Gusta (SIA “Zoovilla”, LavenderVilla)

Viesojoties, projekta igauņu sadarbības partneriem Latvijā 2018. gada 14. – 16. februārī viņi bija ieinteresēti par redzēto, jo Igaunijā lavandu lielos apjomos neaudzē – tikai mājas apstākļos.

Projekta ietvaros uzņēma sadarbības partneris bija Elujõud OÜ/Energia talu (Aivar Siim), bet ļoti labi un uz turpmāku sadarbību vērsti kontakti izveidojas arī ar citiem Pernu puses uzņēmumiem.

Viena ideja, kas izskanēja vizītes laikā, bija izveidot īpašu lavandai piemērotu augsni.

Atzīstu, ka ir ļoti interesanti paskatīties uz savu darbu no citas prizmas un ciemiņu izskanējušie ieteikumi un iespējamie problēmu risinājumi ir ļoti vērtīgi.

2018. gada marta sākumā dodoties atpakaļ vizītē uz Igauniju apmeklējām – sidru ražotni, tēju audzētavu, viesu namu un ābolu pārstrādes uzņēmumu.

Pieredzes apmaiņas braucienā tika nodibināti jauni kontakti, iepazīti jauni tehnoloģiski procesi produktu veidošanā, kā arī radās idejas jaunu produktu attīstībai, tomēr līdz šim vēl nav izstrādāts jauns produkts, jo tas prasa samērā daudz laika un finanšu resursus.

Iepazīstoties ar sidra ražotnes darbu, radās ideja par lavandas dzērienu, bezalkoholisku. Papildus vēl var pieminēt, ka tika aizgūtas idejas, kā pilnveidot tūrisma pakalpojumus šeit Latvijā.